Ģeogrāfiskā karte - Niša (pilsēta) (Niš)

Niša (sr) ir pilsēta Serbijas dienvidaustrumos pie Nišavas upes. Nišavas apgabala centrs un lielākā pilsēta. Pēc 2011. gada datiem pilsētā dzīvo 183 164 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā 373 404 iedzīvotāji, kas to adara par trešo lielāko Serbijas pilsētu.

Būdama ceļu krustojumos no Eiropas uz Mazāziju, pilsētai ir ļoti sena un bagāta vēsture. Ekonomikā ir Serbijas tabakas un elektroniskās rūpniecības centrs (Elektronska Industrija Niš).

Senajos laikos pilsētas vietā bija sengrieķu apmetne Naissos. Dardānijas kara laikā (75. - 73. p.m.ē.) pilsētu ieņēma romieši nosaucot līdzīgā vārdā par Naisu (Naissus) un iekļaujot to Augšmēzijas provincē (Moesia Superior).

268. gada septembrī, III gadsimta krīzes laikā, kad impērijā iebruka goti un heruli, pie pilsētas notika izšķirošā Naisas kauja, kurā imperatori Galiēns un nākamie imperatori Klaudijs II un Aurēlijs smagi sakāva gotus par dažiem gadsimtiem paildzinādami impērijas mūžu. Dažus gadus pēc kaujas, t.i. 272. gadā Naisā piedzima nākamais imperators Konstantīns Lielais - kristietības ieviesējs Romas impērijā. 443. gadā huņņi Atilas vadībā ieņēma Naisusu, nogalinot gandrīz visus iedzīvotājus, un Naisa zaudēja savu nozīmību.

VI gadsimta beigās pilsētas apkārtnē ieradās slāvi un 615. gadā tie ieņēma pilsētu. IX gadsimtā to ieņēma bulgāri, bet XI gadsimtā - ungāri. 1096. gada 3. jūlijā Nišas garnizons atsita Zemnieku Krusta kara karotājus. 1173. gadā pilsētu ieņēma Bizantijas imperators Manuils I Komnēns, bet XII gadsimta beigās tā nonāca serbu valdnieka Stefana Nemanjas rokās, kurš miermīlīgi uzņēma Frīdriha Barbarosas krusta karotājus.

1375. gadā pilsētu pirmoreiz ieņēma osmaņi, tomēr 1443. gadā Janošs Hunjadi kopā ar Serbijas karali Džuradžu Brankoviču to atkaroja. Tomēr 1448. gadā to atkal ieņēma osmaņi un tā palika Osmaņu impērijas sastāvā turpmākos 245 gadus.

Turku laikā Niša bija Osmaņu impērijas administratīvais un militārais centrs. XVIII gadsimtā celtais osmaņu cietoksnis ir viena no vislabāk saglabātajām šāda tipa aizsardzības celtnēm Balkānos.

Pirmā serbu sacelšanā laikā 1809. gada 31. martā serbu spēki Karadžordža Petroviča vadībā aplenca Nišu, tomēr osmāņi karaspēks no apkārtējiem valsts rajoniem uzbruka nemierniekiem, tos sakaujot. Par biedinājumu serbiem osmaņu komandieris pavēlēja uzcelt t.s. Galvaskausu torni, kurā iemūrēja kritušo serbu galvaskausus, šis piemineklis vēl aizvien redzams Nišas apkaimē. Serbijas sastāvā Niša iekļāvās 1878. gadā.

2.pasaules kara laikā nacisti netālu no Nišas ierīkoja pirmo koncentrācijas nometni Dienvidslāvijas teritorijā.

1996. gadā Niša bija pirmā pilsēta, kurā pie varas nāca Slobodana Miloševiča politiskie pretinieki.